Dakšiņa

Dakšiņa ir galda piederums, kas tiek izmantots ēdiena gatavošanai, servēšanai un paņemšanai, lai to apēstu. To veido kāts, kura vienā galā ir no diviem līdz četriem paralēliem zariem, ar kuriem uzdur ēdienu. Parasti dakšiņas tiek izgatavotas no metāla, bet ir arī dakšiņas, kas izgatavotas no koka vai plastmasas. Dakšiņas ir izplatīts galda piederums rietumu kultūrās, austrumu kultūrās tās tiek izmantotas ļoti maz. Tur tās aizvieto ar irbulīšiem.

Vēsture

Dakšiņai līdzīgi priekšmeti bija pazīstami jau senajos laikos, tomēr sākotnēji tos galvenokārt izmantoja ēdiena gatavošanai un pasniegšanai, nevis individuālai ēšanai. Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā un Senajā Romā bija pazīstami gari, parasti divzaru rīki, ar kuriem pārvietoja vai pasniedza gaļas gabalus un citus produktus.

Bizantijas impērijā nelielas dakšiņas pakāpeniski sāka izmantot arī kā individuālus galda piederumus. No Bizantijas šī tradīcija izplatījās uz citām Vidusjūras reģiona zemēm. Eiropas rietumu daļā dakšiņa ilgu laiku bija neparasts un reti izmantots priekšmets, jo lielāko daļu ēdienu ēda ar rokām, nazi vai karoti.

Aptuveni 11. gadsimtā dakšiņas kļuva pazīstamākas Itālijā, īpaši turīgo sabiedrības slāņu vidū. Sākotnēji tās parasti bija ar diviem gariem zariem. Dakšiņu lietošana dažkārt sastapās ar sabiedrības un garīdzniecības neizpratni, jo jaunais galda piederums tika uzskatīts par nevajadzīgu greznību.

Renesanses laikā dakšiņu lietošana Itālijā kļuva arvien izplatītāka. 16. gadsimtā itāļu galma kultūras ietekmē tās sāka parādīties arī citās Eiropas zemēs. Francijā dakšiņu popularitāte pakāpeniski pieauga aristokrātijas vidū, bet Anglijā tās plašāk sāka izmantot 17. gadsimtā.

17. un 18. gadsimtā dakšiņa pakāpeniski kļuva par ierastu galda piederumu lielā daļā Eiropas. Mainījās arī tās forma — divu zaru vietā arvien biežāk tika izgatavotas dakšiņas ar trim un vēlāk četriem zariem. Zari kļuva īsāki un nedaudz izliekti, padarot dakšiņu piemērotāku dažādu ēdienu uzņemšanai.

18. un 19. gadsimtā, attīstoties galda kultūrai, parādījās dažādi specializēti dakšiņu veidi, piemēram, gaļas, zivju, deserta un servēšanas dakšiņas. Rūpnieciskās revolūcijas laikā masveida ražošana padarīja metāla galda piederumus pieejamus plašākai sabiedrībai.

19. gadsimtā par vienu no galvenajiem dakšiņu izgatavošanas materiāliem kļuva nerūsējošais tērauds. Mūsdienās dakšiņa kopā ar nazi un karoti ir viens no galvenajiem galda piederumiem daudzās pasaules valstīs.